Bauskas Svētā Gara evaņģēliski luteriskajai baznīcai – 430

2024. gada 23. martā plkst. 14:00 Bauskas rātsnamā

Senākā mūra ēka Bauskā (izņemot pili) ir Sv. Gara baznīca, kas pēc uzcelšanas piederēja vācu draudzei. Baznīcas celtniecība tiek datēta ar 1591.–1594. gadu un šogad tai atzīmējama 430 gadu pastāvēšanas jubileja.

16. gadsimta beigās uzceltajai baznīcai vēl nebija zvanu torņa, tā būvdarbus 1614. gadā vadīja cietokšņa būvju speciālists Mihaels Ulrihs, tāpēc zvanu tornī ir šaujamlūkas. Tas, iespējams, ir saistīts ar to, ka briesmu brīdī dievnamu bija paredzēts izmantot kā patvēruma vietu, jo cita veida aizsargbūvju tolaik topošajai Bauskas pilsētai nebija. Nevienā citā Latvijas dievnamā nav saglabājušās šāda veida torņa šaujamlūkas. 1623. gadā luterāņu baznīcas tornis ieguva barokālu noslēgumu ar kupolu, vaļēju galeriju un ar apzeltītu gaili rotātu smaili, ko 1799. gadā sabojāja zibens spēriens un 1813. gadā aizstāja ar nelielu teltsveida pagaidu četrslīpju jumtu, kāds tas baznīcai ir joprojām.

Sv. Gara baznīcas tornī mūsdienās esošais zvans ir izgatavots 1699. gadā Jelgavā, bet līdz Otrajam pasaules karam tas atradās Mežotnes baznīcas tornī. No turienes zvanu uz Bauskas baznīcu pārveda pēc Otrā pasaules kara, jo Mežotnes baznīca kara izskaņā 1944. gada vasarā tika daļēji sagrauta. Sv. Gara baznīcas oriģinālais zvans nav saglabājies.

Kad 1733. gadā ugunsgrēkā nodega Sv. Trīsvienības latviešu draudzes baznīca tagadējā Saules dārzā, latviešu draudze dievkalpojumiem izmantoja Sv. Gara baznīcu, un līdz pat 1939. gada nogalei, kad Otrā pasaules kara sākumā Bauskā dzīvojošie vācieši repatriējās uz Vāciju, baznīcu apsaimniekoja divas luterāņu draudzes – vācu un “nevācu” jeb latviešu draudze. Katrai no tām bija savs mācītājs un svētdienās, kā arī Baznīcas svētku dienās dievkalpojumi notika divas reizes – katru reizi savā laikā, ar savu mācītāju un savā valodā.

Apkārt Sv. Gara baznīcai līdz 18. gs. beigām atradās vācu draudzes kapsēta tiem draudzes locekļiem, kas nebija tik turīgi, lai varētu atļauties kapenes dievnama iekšienē. Mūsdienās Sv. Gara baznīca ir daudzu oriģinālu sakrālo mākslas un interjera priekšmetu krātuve, t.sk. uz viena no baznīcas soliem ir redzams vecākais zināmais Bauskas pilsētas ģerboņa attēls – zelta lauva sarkanā laukā.

1896. gads ir gads, kad luterāņu draudzē kalpošanas misiju sāka pirmais latviešu tautības garīdznieks baznīcas pastāvēšanas vēsturē Kristaps Strautmanis (1860-1919), kurš ir interesanta personība ne tikai baznīcas vēsturē, bet arī Bauskas pilsētas vēsturē. Ne mazāk savdabīgas personības baznīcas un Bauskas vēsturē bija nākamie divi draudzes latviešu tautības mācītāji – Gustavs Turss-Tūrs (1890-1973) un Pauls Žibeiks (1944-2006). G.Turss-Tūrs pēc savas diezgan skandalozās darbības Bauskā 1948. gadā kļuva par Latvijas e.lut. baznīcas arhibīskapu, bet Pauls Žibeiks Bauskas luterāņu draudzē kalpoja 62 sava mūža gadus, padomju okupācijas laikā būdams arī Teoloģijas semināra pasniedzējs, bet pēc Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes atjaunošanas tās profesors.

Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.