Gleznotājam Vilim Robertam Lingam 125

No 2024. gada 1. novembra līdz 24. novembrim Bauskas muzejā būs apskatāma novadnieka gleznotāja Viļa Roberta Lingas 125 gadu jubilejas piemiņas izstāde.

Vilis Roberts Linga dzimis 1899. gada 11. novembrī Bornsmindes (tagad - Īslīces) pagasta „Smilgās”, mātes Līzes Lingas (dz. Ceplīte) un tēva Jēkaba Lingas ģimenē. Abu vecāku ģimenē bija četri bērni, no kuriem Vilis bija pastarītis – ar viņu kopā auga māsa Zelma un brāļi Teodors un Alfrēds Jēkabs.

Skolas gaitas Vilis Linga uzsāka 1906. gadā. 1912. gadā viņš iestājās Bauskas tirdzniecības skolā, taču to nepabeidza, jo, sākoties Pirmajam pasaules karam, vecāki ar bērniem devās bēgļu gaitās uz Vidzemi un tālāk uz Krieviju. Maskavā Vilis Linga atsāka mācības no Bauskas evakuētajā Bauskas tirdzniecības skolā un 1917. gadā to absolvēja.

Pēc kara Lingu ģimene atgriezās dzimtajās mājās Bornsmindes pagasta “Smilgās”.

1920. gadu otrajā pusē Vilis Linga iestājās Latvijas Mākslas akadēmijā profesora Vilhelma Purvīša ainavu meistardarbnīcā, kuru absolvēja 1931. gadā un ieguva mākslinieka gleznotāja grādu.

Vilhelms Purvītis savā meistardarbnīcā uzņēma tikai ar izcilu krāsu redzi un gleznotāja talantu apveltītus studentus. Profesors augstu vērtēja katra jaunieša radošo individualitāti un sekmēja tās attīstību, neatlaidīgā ikdienas darbā slīpējot amata nianses.

Studiju laikā Linga darbojās kā Mūkusalas mākslinieku apvienības biedrs. Tā bija Latvijas Mākslas akadēmijas audzēkņu grupa, kurus vienoja līdzīgas intereses mākslā, literatūrā un mūzikā. Šī grupējuma sākums iezīmējas 1926. gadā, kopā bija sanākuši 15 studenti: Ansis Artums, Oļģerts Saldavs, Arturs Jūrasteteris (Jēgers), Oskars Kalējs, Oskars Norītis, Arnolds Nulītis, Jūlijs Jēgers, Arvīds Egle, Fricis Ešmits, Pauls Puzinas, Vilis Linga, Kārlis Neilis, Eduards Melbārdis, Voldemārs Jēkabsons un Jānis Zvirbulis.

Pēc studijām un dalības mūksaliešos Vilis Linga atgriezās Bauskā, lai strādātu par zīmēšanas skolotāju.

1937. gadā Vilis Linga pārcēlās uz dzīvošanu Jelgavā. Tur viņš iekārtoja mākslas priekšmetu un grāmatu veikalu, kas reizē bija arī vietējo mākslinieku un amatnieku darbu krājums. Lai gan veikals tika ierīkots ar nelielu kapitālu, tas izcēlās ar estētisku gaumi un māksliniecisku izpratni. Sortimentā: gleznas, grafikas, grāmatas, podniecības darbi, kalumi, audumi, koka un ādas izstrādājumi. Šajās telpās gleznotājs ierīkoja arī mākslas studiju, kuru vakaros varēja apmeklēt ikviens interesents.

Veikalā par pārdevēju Vilis Linga pieņēma meiteni no Auces, Veru Rūmīti, kura drīz vien kļuva par gleznotāja dzīves biedri. Savas kāzas pāris svinēja 1940. gada rudenī.

Bez gleznošanas Vilim Lingam bija arī citas mākslinieciskās izpausmes: trauku apgleznošana, dzintara apstrādāšana rotām, kā arī ādas apstrāde. Mākslinieks izgatavoja grāmatu vāciņus, kabatas portfeļus, grāmatzīmes un citus ādas izstrādājumus – Linga tos dāvināja uz dažādiem svētkiem un jubilejām saviem piederīgajiem, darba kolēģiem un draugiem.

Sākoties Otrajam pasaules karam, 1941. gadā, Vilis Linga veikalu bija spiests likvidēt. Frontes līnija pietuvojās Jelgavai un Lingu ģimene pārcēlās uz Dobeli. Pēc kara visa ģimene atgriezās mākslinieka dzimtajā pusē – Bauskā, kur Vilis strādāja par zīmēšanas, rasēšanas un mākslas vēstures skolotāju vairākās skolās.

Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.