“Lingbi cirvis: 13 000 gadu garantija”

No 2023. gada 5. oktobra līdz 30. novembrim Bauskas muzejā būs apskatāma Lietuvas Nacionālā muzeja izstāde “Lingbi cirvis: 13 000 gadu garantija”.

Biržu rajona Parupes ciemā nejauši uzietais cirvis acumirklī kļuva par senāko pašlaik zināmo un datēto arheoloģisko atradumu Lietuvā un tika iekļauts Eiropā retumis atrodamo Lingbi tipa cirvju sarakstā.

Lietuvas senākajam cirvim – 13 tūkstoši gadu. Zinātnieki apgalvo, ka tik seni raga izstrādājumi parasti iet bojā, tāpēc brīnums ir gan tas, kas šis rīks tomēr saglabājies, gan arī tas, ka šis cirvis pēc nejaušu notikumu virknes ir nokļuvis pie mums.

“Ir lietas, kam lemts saglabāties tūkstošiem gadu, būt atrastām, atpazītām un nokļūt atbilstošās rokās. 2014. gadā, rokot zemi Viļus Venckūna viensētā, vīri uzgāja negaidītu atradumu – ragu, kas atradējiem šķita iespaidīgs, tāpēc to atdeva zemes īpašniekam. Pēc kāda laika pie Viļus Venckūna viesojās draugs no Vācijas, kurš, atradumu ieraudzījis, atcerējās, ka līdzīgu redzējis Vācijas muzejā. Īpašnieks, apjautis, cik sens un rets ir šis atradums, atdeva to speciālistiem”, – stāsta Lietuvas Nacionālā muzeja arheoloģe, izstādes kuratore Daļa Ostrauskiene.

Ilga un komplicēta izpēte ļauj ieklausīties cirvja stāstā

Izzināt unikālo eksponātu palīdzēja Klaipēdas universitātes speciālistu dr. Toma Rimkus, prof. habil. dr. Alģirda Girininka un dr. Gvida Slaha veiktie pētījumi, kas tagad mums ļauj pastāstīt par cirvja izmantošanu un tās intensitāti. Cirvja izpēte veikta Klaipēdas universitātes Arheoloģisko materiālu izpētes, kā arī Londonas Biozinātņu inovāciju centra (BETA) radioaktīvā oglekļa izpētes laboratorijās.

“Izstādes apmeklētāji ieraudzīs cirvi ar visnotaļ līdzenu virsmu, taču, mikroskopā 115 reižu palielinot tā attēlu, ir saskatāms arī virsmas spīdums un tajā esošās švīkas. Tās liecina, ka instruments ticis bieži lietots, savukārt kādā vietā redzamais spīdums vēstī par cirvja roktura saskari ar kažokādu vai ādu. Rokturis varēja būt ērtības labad aptīts ar ādu, vai arī cirvis, to nēsājot, bijis intensīvā saskarē ziemeļbriežu mednieka apģērba ādu vai kažokādu, – veikto pētījumu svarīgākos akcentus atklāj G. Slahs.

Vienā no raga plaisām atrastā sīkā oglīte ir no vēlīnāka slāņa bez cilvēka darbības pēdām. Tas ļauj minēt, ka cirvis ilgstoši, bet, iespējams, pat nekad pēc tā nozaudēšanas nav kustināts.

Šādi no ziemeļbrieža raga izgatavoti cirvji lietoti reģionā ap Baltijas jūru. Kaut gan savulaik plaši izplatīti, tomēr atrodami tie ir visai reti. Pirmais šāda tipa cirvis pirms vairāk nekā simts gadiem atrasts Norre Lingbi (Nørre Lingbi) apdzīvotajā vietā Dānijā, un kopš tā laika visi šāda tipa cirvji tiek dēvēti šīs vietas vārdā. Ziemeļeiropas reģionā ir uzieti vairāki desmiti šādu cirvju, bet Austrumbaltijas valstīs zināmi tikai atsevišķi eksemplāri: pieci šī tipa izstrādājumi vēl pirms Otrā pasaules kara uzieti bijušās Austrumprūsijas teritorijā, bet 2009. gadā pirmais šāds atradums uziets arī Latvijā.

Izstādē – aizejošā leduslaikmeta piedzīvojums

Izstādes apmeklētāji varēs ne vien aplūkot unikālo atradumu, bet arī izjust pirms 13 tūkstošiem gadu šai apvidū valdījušo gaisotni – tas bija leduslaikmeta beigu posms, kad Lietuvas teritorijā klimats īslaicīgi kļuva siltāks.

“13 tūkstoši gadu – iespaidīgs skaitlis. Grūti apjēgt un iztēloties tik ilgu laikposmu. Veiktie pētījumi ļauj rekonstruēt laikposmu, kad Lingbi cirvis iegūlis zemē. Izstādes apmeklētāji varēs izveidot priekšstatu par ainavu un tās izmaiņām: tolaik cirvja atrašanas vietā bijusi plašas un seklas ūdenskrātuves piekraste, kurā medījuši nomadi. Gadu tūkstošiem ritot, te pletušos tundru nomainījuši lapu koki, un arī ezeru vairs neatradīsim – te savu gultni izgrauzusi Nemunēles upe”, – stāsta A. Girininks un T. Rimkus.

Lingbi cirvja atradums un tā izpēte ir ļāvusi zinātniekiem paplašināt zināšanas par šejienes pirmo pēcleduslaikmeta iedzīvotāju sadzīvi un noteikt Austrumbaltijas reģiona apdzīvošanas gaitu vēlīnā leduslaikmeta beigās.

Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.