Tekstilizstāde "Dzīve kā košums"

No 2023. gada 6. decembra līdz 2024. gada 21. janvārim Bauskas muzejā būs apskatāma tekstilizstāde “Dzīve kā košums”.

Izstādes noslēguma pasākums un tikšanās ar darbu autoriem 2024. gada 20. janvārī plkst. 12:00.

Šogad tekstilizstāde Bauskas muzejā ir tikšanās vieta, kurā stāstīts par mūsu tautas saikni ar senču kultūru, tradīcijām un prasmēm, ļauts sajust radīšanas procesu, jo vilnas raupjums silda roku pirkstus tāpat kā pirms 100 gadiem. Segu un lakatu raksti tiek pārrakstīti, pierakstīti, atkārtoti un tomēr citādi.

Košums. Krāsainība darinājumos, bagātīgi, radoši, smalki, rūpīgi izstrādāti darbi. Koši var darbu darīt, koši sadarboties un būt draugi, koši var sevi parādīt!

Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” iedvesmas dzirksts šai izstādei meklējama studijas dalībniecēm viesojoties Latgalē un iepazīstot segu izšūšanas tradīcijas Baltinavā, ko mēdz dēvēt par “čosnajiem deķiem”. Jauniegūtās zināšanas mudināja meklēt un pētīt arī Zemgalē darinātas tamborētas, austas un izšūtas segas.

Par vienu no iedvesmas avotiem kļuva Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” dalībnieces Lailas Podnieces ģimenes mantojumā esoša tamborēta sega ar izšuvumu, kas darināta 20. gadsimta 20. – 30. gados Ozolainē, Bauskas apriņķī. Izstādei tapuši vairāki šādā tehnikā darināti darbi.

Savukārt par arheoloģiskā tērpa darināšanas tradīcijām Zemgalē izstādē varēs uzzināt aplūkojot arheoloģisko tērpu kolekciju, kas tapusi divus gadus. Kolekciju veido dalībnieču pašu darināti arheoloģiskie tērpi, apgūstot un turpinot senās prasmes: ar rokām sašūt garo lina kreklu, celot jostas un apaudus villainei, noaust audumu garajam bruncim, villainei un galvas autam, darināt ādas apavus un somiņas, komplektēt tērpu un rotas. Tērpu kolekcijas pirmizrāde notika šī gada Dziesmu un deju svētku gājienā, dalībniecēm lepojoties ar savu veikumu un popularizējot seno tērpu tradīcijas un darināšanas prasmes.

Ķekavas rokdarbu pulciņš “Labieši” izstādē piedalās ar tamborējumiem, aplūkojami dvieļi, kuru galus noslēdz ar rokām tamborēta mežģīne. Pulciņš darbojas kopš 1980. gada, nodarbībās tiek tamborēts, adīts un izšūts, apgūtas piemirstas prasmes: jostu pīšana, celošana, un modes lietas – pērļošana, mākslīgo ziedu darināšana, u.c.

Tautas lietišķās mākslas studija “Draudzība”, kā apliecinājumu tam, cik svarīgi mācīties, pētīt un saglabāt senās tekstilijas, piedāvā studijas dalībnieces Aijas Veipas vecmāmiņas segas atdarinājumu, kuru darinājusi Aija pēc 1910. gada oriģināla. Studija darbojas kopš 1959. gada. Misija ir latviešu etnogrāfijā sastopamo tekstīliju ornamentu, krāsu un formu pētniecība, seno tekstilizstrādājumu kopēšana un saglabāšana, kā arī tautas mantojuma bagātības pielietojums mūsdienu apģērbā un interjera priekšmetos.

Tautas lietišķās mākslas studija “Rīdze” izstādē pievērš sev uzmanību ar Māra Maniņa darināto segu, kurā ieaustās dzijas krāsotas madarās un kaņepēs. Studija darbojas kopš 1972.gadā. Saviem darbiem studijas dalībnieki ierosmi, galvenokārt, gūst pētot muzeju etnogrāfijas fondus. Tur tiek izzinātas senās aušanas tehnikas, paņēmieni un raksturīgākie krāsu salikumi. Liela uzmanība tiek pievērsta tekstilmateriālu krāsošanai ar augu krāsvielām, tiek meklēti jauni krāsošanas paņēmieni.

Tautas lietišķās mākslas studija “Sagša” izstādē demonstrē latviešu tautisko brunču svītru un krāsu ritmus audumos un rokdarbos. Sanitas Bisenieces lielajā vilnas lakatā varēs saskatīt Zemgalei raksturīgo galdaino brunču motīvu. Studija dibināta 1952. gadā, tās devīze ir ”Tradicionālais – mūsdienīgi, radoši un meistarīgi!”. 2021. gadā studija saņēmusi godpilnu apbalvojumu “Latvijas Nacionālā kultūras centra Tradicionālās kultūras balvu”.

Izstādes dalībnieki: Tautas lietišķās mākslas studija “Bauska” (vadītāja Aiva Linkeviča); Tautas lietišķās mākslas studija “Draudzība” (Rīga, vadītāja Irisa Blumate); Tautas lietišķās mākslas studija “Rīdze” (Rīga, vadītājs Māris Maniņš); Tautas lietišķās mākslas studija ”Sagša” (Gulbene, vadītāja Biruta Akmentiņa); Ķekavas rokdarbu pulciņš “Labieši” (vadītājas Andra Gribuste un Daira Meldere).

Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.