Zudusī litvaku pasaule mākslinieka Gerarda Bagdonaviča (1901–1986) zīmējumos

No 2022. gada 7. septembra līdz 30. oktobrim Bauskas muzejā būs skatāma Šauļu „Aušros” muzeja veidota izstāde “Zudusī litvaku pasaule mākslinieka Gerarda Bagdonaviča (1901–1986) zīmējumos”.

Izstādes atklāšanas pasākums 7. septembrī plkst. 16:00.

Šauļu „Aušros” muzeja veidotā izstāde „Zudusī litvaku pasaule mākslinieka Gerarda Bagdonaviča (1901–1986) zīmējumos” iepazīstina ar garīgo un materiālo ebreju kultūras mantojumu. Tajā eksponēti oriģināli mākslinieka zīmējumi, kas radīti no 1928. līdz1950. gadam un atspoguļo viņa ikdienas vidi un ceļojumus pa Lietuvu. Šie daiļdarbi ir svarīga liecība par litvaku (Lietuvas ebreju) identitātes veidošanos, uzturēšanu un zaudēšanu.

Izstādi papildina Šauļu novada fotogrāfu 20. gadsimta 30.–40. gados fiksētie objekti – sinagogas un to interjers. Izstādē redzamie darbi palīdz atjaunot vēsturisko pagātni, rekonstruē īstas ebreju kopienas iezīmes, tās darbības īpatnības, atklāj specifiskas Lietuvas ebreju mākslas tradīcijas.

Šauļu „Aušros” muzejs var lepoties ar to, ka tā krājumā ir īpaši vērtīgs vizuālo materiālu klāsts, kas atspoguļo ebreju dzīvi un kultūru. Tie ir mākslinieka Gerarda Bagdonaviča zīmējumi, Staša Ivanauska (1917–2006), Hackeļa Lemhena (1904–2001), Zigfrīda Berelsona (?–?), Staša Vaitkus (1907–1989), Jona Dvarišķa (1912–1943), Vlada Šauļa (1902–1977), Česlova Ļutika (1903–1984), Peliksa Bugailišķa (1883–1965) un Maušas Fligeļa (?–?) fotogrāfijas. Šie cilvēki 20. gadsimta 30.–40. gados etnogrāfiskajās ekspedīcijās dažādās Lietuvas vietās vāca eksponātus, fiksēja ebreju mantojumu, dzīvesveidu. Savāktais materiāls veicināja ebreju kultūras iekļaušanos kopīgajā Lietuvas kultūras mantojumā. Īpašu vietu litvaku kultūras atspoguļošanā ieņem Gerarda Bagdonaviča zīmējumi.

Gerards Bagdonavičs dzimis 1901. gadā Radvilišķos, Lietuvas provinces mazpilsētā. Pirmā pasaules kara laikā visa Bagdonaviču ģimene nonāca Krievijas vidienē. Seši gadi, kas tika pavadīti kara un revolūcijas apņemtajā Krievijā, nepagāja velti, jaunais Gerards izmantoja visas iespējas tiekties pēc izglītības, apgūt mākslas. 1921. gadā ģimene atgriezās Lietuvā un apmetās uz dzīvi Šauļos. Gerards Bagdonavičs nodarbojās ar pedagoģisko darbu un māksliniecisko daiļradi.

Viņš bija unikāls, universāls mākslinieks – grafiķis, gleznotājs, scenogrāfs, grāmatu un žurnālu ilustrators, ekslibru veidotājs, kā arī pedagogs, kurš izaudzinājis pulku ievērojamu skolnieku, fotogrāfs, viens no pirmajiem Lietuvas dizaineriem, pat arhitekts, kolekcionārs, pianists amatieris, etnogrāfs. Gerardam Bagdonavičam piemita plašs redzesloks, dažādas intereses.

Mākslinieka daiļradē ļoti nozīmīgas ir dažādās gleznošanas un grafikas tehnikās radītās „tīrās” un urbanistiskās ainavas, arhitektūras skati. Autors mācēja attēlot pilsētu un mazpilsētu dzīves īstenību, viņam patika pierakstīt paskaidrojošus tekstus, tāpēc viņa daiļrade ir vērtīga gan mākslinieciskā, gan vēsturiskā skatījumā.

Zīmējumos attēlotās Ziemeļlietuvas un Viduslietuvas pilsētu un mazpilsētu sinagogas ir neatņemama Lietuvas kultūras mantojuma daļa un īpaši svarīgs avots, kas ļauj pētīt ebreju vēsturi, kultūru, arhitektūru. Zīmējumos mākslinieks daudz uzmanības veltīja specifiskām sinagogu interjera detaļām, mēbelēm, kulta priekšmetiem. Unikāli ir arī mākslinieka zīmētie starpkaru perioda Lietuvas ebreju portreti, kas it kā izceļ no aizmirstības to laiku sinagogu apmeklētājus, kopienas dzīves dalībniekus.

Izstāde tikusi eksponēta vairākās Lietuvas un Latvijas pilsētās. Tās eksponēšanas vietas – Šauļi, Rīga, Bauska, Ventspils, Suvalki – izvēlētas, ņemot vērā to, ka “litvakiem” tiek pieskaitīta ebreju kopienas daļa, kas dzīvoja Lietuvas Dižkunigaitijas teritorijā. Atbilstoši mūsdienu valstu izvietojumam šī teritorija aptver ne vien Lietuvu, bet arī Baltkrieviju, daļu Latvijas, ziemeļaustrumu Polijas un pat Krievijas.

Laika gaitā ebreji, dzīvodami Lietuvā, ieguva ar to cieši saistītu identitāti. Litvaki turēja augstā godā izglītošanos, viņu izveidota izglītības sistēma dominēja starp daudzām lielākām un bagātākām pasaules ebreju kopienām. Viļņa pasaules ebrejiem kļuva par svarīgu reliģijas, zinātnes un mākslas centru. 18. gadsimtā šeit darbojās slavenais rabīns Gaons Elijahu, un Viļņa ieguva godpilno Lietuvas Jeruzalemes vārdu.

Racionāls skatījums gan uz ikdienas lietām, gan reliģijas izpratni veicināja to, ka no litvakiem cēlušies daudzi ievērojamie uzņēmēji, savukārt 19. gadsimtā sāka veidoties laicīgā ebreju kultūra, kas izaudzināja izcilas personības. Plašā jomu spektrā (no mākslas līdz zinātnei un politikai) litvaku ieguldījums ir nozīmīgs visā pasaulē.

Litvaki – svarīga Lietuvas kultūras, sabiedriskās un ikdienas dzīves daļa. Diemžēl litvaku vēsture, kas pastāvēja gadsimtiem ilgi, pārtrūka Holokausta laikā, kad tika iznīcināta lielākā Lietuvas ebreju kopienas daļa, bet kopā ar to arī tās kultūras un mākslas mantojums. Šodien par to atgādina tikai atsevišķas saglabājušās ēkas, rakstu avoti, cilvēku atmiņas un vizuālie materiāli.

2020. gads Lietuvā tika noteikts par Viļņas Gaona un Lietuvas ebreju (litvaku) vēstures gadu, Šauļu „Aušros” muzejs turpina tradīciju popularizēt garīgo un materiālo ebreju kultūras mantojumu.

Pasākumu norises laikā apmeklētāji var tikt fotografēti un filmēti, fotogrāfijas un videomateriāls var tikt publicēts.