Support

Lorem ipsum dolor sit amet:

24h / 365days

We offer support for our customers

Mon - Fri 8:00am - 5:00pm (GMT +1)

Get in touch

Cybersteel Inc.
376-293 City Road, Suite 600
San Francisco, CA 94102

Have any questions?
+44 1234 567 890

Drop us a line
info@yourdomain.com

About us

Lorem ipsum dolor sit amet, consectetuer adipiscing elit.

Aenean commodo ligula eget dolor. Aenean massa. Cum sociis natoque penatibus et magnis dis parturient montes, nascetur ridiculus mus. Donec quam felis, ultricies nec.

Have any Questions? +01 123 444 555
LV

Fotogrāfs, pilnā vārdā Jānis Teodors Bidegs, dzimis Kokneses pagastā 1904. gada 4. martā, 1930. gadu sākumā Iecavā atvēris savu fotosalonu. Aktīvi darbojies galvenokārt Iecavā un tās apkārtnē, uzņēma ne tikai salona fotogrāfijas, bet iemūžināja arī tā laika Iecavas notikumus - gan ikdienišķas un sadzīviskas ainas, gan svinību mirkļus. Bijis aktīvs Aizsargu organizācijas biedrs, 13. Bauskas aizsargu pulka Iecavas nodaļas mantzinis, Bauskas amatnieku biedrības biedrs. Vācu okupācijas laika sākumposmā Teodors Bidegs darbojies Iecavas pagasta pašaizsardzības vienībā, bet no 1944. gada - atjaunotajā Aizsargu organizācijā. 1945. gadā arestēts un deportēts uz Jagrinlaga labošanas darbu nometni Krievijā, miris 1949. gada 26. augustā. Bijis precējies, sieva Emma un meita Biruta.

Teodora Bidega fotogrāfijās, kuras tapušas no 1930. gadu sākuma līdz 1940. gada rudenim, redzami gan tā laika Latvijas armijas karavīri, gan 13. Bauskas aizsargu pulka aizsargi.

Miera laika apstākļos dienējošo Latvijas armijas karavīru portreti, kas uzņemti Iecavā, lielākoties ir Iecavas, Zālītes un dažu citu tuvējo pagastu iedzīvotāji, kas bijuši atvaļinājumā un nofotografējušies armijas uniformā, vai arī to darījuši uzreiz pēc atvaļināšanas no aktīvā karadienesta. Šajos attēlos redzami kareivji, dižkareivji, kaprāļi, seržanti, virsnieka vietnieki, leitnanti, virsleitnanti un kapteiņi. Spriežot pēc uniformu uzplečiem un krūšu nozīmēm, var secināt, ka iecavnieki visbiežāk dienējuši tuvējā 3. Jelgavas kājnieku pulkā, daudzu citu dienesta vieta bijusi Štāba bataljonā, citos kājnieku un artilērijas pulkos, arī Jātnieku, Aviācijas, Sapieru un Auto tanku pulkos. Citas piespraustās nozīmes liecina gan par virsnieka vietnieku kursu pabeigšanu, gan par izciliem panākumiem šaušanas sacensībās, gan par saņemtiem apbalvojumiem. Attēlos fiksētas gan karavīru kāzas, gan viņi kopā ar saviem ģimenes locekļiem un draugiem.

Latvijas armija izveidojās Brīvības cīņu laikā 1919. gada vasarā, apvienojot citu militāro formējumu pakļautībā esošās Dienvidlatvijas un Ziemeļlatvijas brigādes, kā arī citas mazākas latviešu vienības, tostarp jau aprīlī izveidoto Atsevišķo Bauskas bataljonu.

Noslēdzoties Latvijas Neatkarības karam, mūsu valsts armija pārgāja miera laika režīmā – lielākā daļa karavīru tika demobilizēta, bet karaspēka vienības devās uz savām jaunajām dislokācijas vietām. Piemēram, 3. Jelgavas kājnieku pulks, kura sastāvā bija iekļauts Atsevišķais Bauskas bataljons, turpmāk bāzējās Jelgavā, bet 12. Bauskas kājnieku pulks savu mājvietu atrada Daugavpils cietokšņa teritorijā. Daudzi karavīri, galvenokārt virsnieki, palika armijā arī miera laikos, izvēloties turpināt militāro karjeru. Daudzi mūsu novada karavīri kļuva par kadru virsniekiem un uzdienēja līdz pat augstākajām dienesta pakāpēm Latvijas armijā – pulkvežiem un ģenerāļiem.

Visiem pieaugušiem vīriešiem bija pienākums doties karadienestā, ja vien tiem nebija kādas nopietnas veselības problēmas. Latvijas armijas skaitliskais lielums 1920. – 1930. gados svārstījās starp 20 000 un 30 000 militārpersonām. Dienesta laiks lielākoties bija viens gads, pēc tam vīrietis tika ieskaitīts rezervistos, kam kara gadījumā bija paredzēts atgriezties militārajā dienestā.

Liela fotogrāfiju daļa liecina par karavīriem, kuriem dienesta vieta atradās Iecavā. Šīs bildes datējamas ar 1940. gada vasaras beigām un rudeni, kad pēc mūsu valsts okupācijas Latvijas armija vispirms tika pārdēvēta par Latvijas PSR Tautas armiju, bet pēc tam pārveidota par PSRS Sarkanās armijas 24. teritoriālo korpusu. Tajā laikā Latvijas armijas Jātnieku pulku, kurš pirms tam dislocējās Daugavpils cietoksnī, pārvietoja uz Zemgali un izvietoja vairākās vietās – Jelgavā, Iecavā, Svētē un Bēnē. Jātnieku pulks 24. teritoriālajā korpusā tika iekļauts kā 20. kavalērijas pulks. Iecavā izvietoto karavīru starpā redzami arī bijušā Zemgales artilērijas pulka kareivji un instruktori. Arī šis pulks bāzējās Daugavpils cietoksnī, to pārdēvēja par 640. artilērijas pulku. Iecavā izvietotie kareivji izmantoja izdevību nofotografēties gan salonā, gan brīvā dabā. Nereti jātnieki izvēlējās iepozēt kopā ar saviem zirgiem. Vēl dažās fotogrāfijās šie karavīri redzami Iecavas muižas parkā, visbiežāk pie Brīvības pieminekļa. To var izskaidrot ar īpaši sakāpinātām patriotisma jūtām laikā, kad tika iznīcināta neatkarīgā Latvijas valsts. Šīs ir pēdējās fotogrāfijas, kurās mūsu karavīri redzami ar Latvijas armijas atšķirības zīmēm, nedaudz vēlāk tās aizstāja ar Sarkanās armijas regālijām.

Aizsargu organizācija tika izveidota Latvijas Neatkarības kara laikā, lai nodrošinātu drošību un kārtību atbrīvotajās un Pagaidu valdības kontrolētajās lauku teritorijās. Tobrīd aizsargu pienākumi bija veicami klaušu kārtā jaunekļiem līdz 18 gadu vecumam un par 60 gadiem vecākiem vīriem, jo pārējiem bija jābūt aktīvajā karadienestā. Tobrīd aizsargu bruņojums bija visai nepilnīgs, bieži vien tās bija tikai medību bises. Pēc kara Aizsargu organizācija tika saglabāta, bet tā kļuva brīvprātīga. To var uzskatīt par militāri patriotisku organizāciju. 1920. un 1930. gados aizsargos galvenokārt iestājās jauni vīrieši, kas bija pabeiguši dienestu Latvijas bruņotajos spēkos. Aizsargu organizācija bija veidota pēc teritoriālā principa – katrā pagastā bija atsevišķa nodaļa, bet tās visas kopā katrā apriņķī veidoja vienotu pulku. Šejienieši iekļāvās 13. Bauskas aizsargu pulkā.

Pašos pirmsākumos aizsargiem nebija speciāla ietērpa, vēlāk pie dažādām civilām cepurēm tika piesprausta speciāla kokarde. 1930. gados, kad tapušas šīs fotogrāfijas, aizsargiem bija speciālas Latvijas armijai līdzīgas uniformas, īpašas kokardes un zeltītas ozollapas uz zīmotnēm. Aizsargi bija pusmilitāra organizācija, kura miera laikos bez atlīdzības sniedza atbalstu policijai kārtības un likumības nodrošināšanai, bet kara gadījumā aizsargi papildinātu Latvijas armijas rindas. Katram aizsargam bija angļu ražojuma kaujas šautene, viņi regulāri piedalījās šaušanas un citās militāro apmācību disciplīnās. Bez tam, aizsargi rosīgi iesaistījās arī sabiedriskajā, kultūras un sporta dzīvē – bija aizsargu kori un orķestri, sporta komandas, nodaļās bija savas bibliotēkas, dramatiskie pulciņi un citas radošās kopas. Valsts svētkos un citās svinību reizēs aizsargi piedalījās svētku parādēs.

13. Bauskas aizsargu pulks pēc militārā parauga sastāvēja no diviem kājnieku bataljoniem, kas sīkāk dalījās rotās un vados, un vienā jātnieku eskadrona. Katrā pagastā bija arī aizsardžu un jaunsargu pulciņi. Pirms Latvijas okupācijas 1940. gadā 13. Bauskas aizsargu pulkā bija 1020 aizsargi, 494 aizsardzes, 234 jaunsargi un 98 jaunsardzes. Bauskas Aizsargu nams (tagadējais Kultūras centrs) bija viens no lielākajiem un greznākajiem Latvijā, arī vairākos pagastos bija mazāki Aizsargu nami, tostarp tāds bija arī Iecavā, 1936. gadā ierīkots bijušajā muižas veļas mājā. Šajās fotogrāfijās galvenokārt redzami Iecavas un Zālītes pagastu aizsargi. Pirms okupācijas Iecavas pagastā bija 86 un Zālītes pagastā – 36 aizsargi. Lai gan starp Teodora Bidega fotogrāfijām ir arī aizsardžu un jaunsargu attēli, tomēr šajā izlasē ir izraudzītas tikai aizsargu fotogrāfijas. Aizsardzes te redzamas tikai dažās bildēs kopā ar saviem vīriem aizsargiem un lauku apmācību kopbildēs. Šeit var redzēt aizsargus kopā ar ģimenes locekļiem, arī kāzās un bērnu kristībās. Daudzu vīru uniformas grezno aizsargu krūšu nozīmes, aizsargu un armijas šaušanas sacensību uzvarētāju nozīmes, to karaspēka daļu krūšu nozīmes, kurās šie vīri bija iepriekš dienējuši, un citi apbalvojumi. Ārpus fotosalona uzņēmumiem te ir aplūkojamas arī dažas bildes ar aizsargiem svinīgā parādes ierindā un no apmācībām lauku apstākļos.

Teksta autors: Raitis Ābelnieks, Bauskas muzeja speciālists. Attēli no Bauskas muzeja krājuma.

Par muzeju

Muzejs glabā arheoloģiskas, etnogrāfiskas, vēsturiskas un mākslas liecības par Bauskas novada vēsturi. Ekspozīcijas sniedz ieskatu par Bausku 20. gs.

Kontakti

Bauskas muzejs
Adrese: Kalna iela 6, Bauska
Bauskas novads, LV-3901

+371 63960508

bauska.muzejs@bauskasnovads.lv

Seko mums!

Bauskas muzejs. Visas tiesības aizsargātas 2023.
Privātuma iestatījumi

Šī mājaslapa izmanto sīkdatnes, kas palīdz uzlabot tās darbību un ievāc informāciju par apmeklējumu. Detalizētāka informācija pieejama mūsu privātuma politikā.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lietošanas pieredzi un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai. Savu piekrišanu Jūs jebkurā laikā varat atsaukt, mainot pārlūkprogrammas iestatījumus un izdzēšot saglabātās sīkdatnes. Uzziniet vairāk par sīkdatnēm šeit:

You are using an outdated browser. The website may not be displayed correctly. Close