Muzeja vēsture

Muzejs savu dzimšanas dienu svin 1. janvārī. Doma par muzeja izveidošanu Bauskas intelektuāļu aprindās radās jau pirms Otrā pasaules kara, bet ieceri neizdevās līdz galam īstenot.

1946. gada decembrī Latvijas PSR Ministru padomes Kultūras un izglītības iestāžu komiteja uzdeva Bauskas apriņķa kultūrizglītības nodaļas vadītājam Staņislavam Milašam likvidēt Baznīcas mākslas vēstures muzeju Rundālē un organizēt Bauskas novada pētīšanas muzeju.
Jau 1947. gada 1. janvārī Staņislavs Milašs uzdod Rundāles muzeja direktorei Olgai Kuršinskai organizēt Bauskas novada pētīšanas muzeju. Muzejs sākotnēji atrodas Kultūrizglītības nodaļas metodiskajā kabinetā Rīgas ielā 6. No 1948. gada līdz 1950. gadam muzejs atrodas telpās Padomju ielā 16 (tagadējā Kalna iela 18).

1950. gada 6. novembrī muzejs tiek pārcelts uz telpām Padomju ielā 6 (tagadējā Kalna iela 6). Muzejā ir četras nodaļas: dabas, vēstures, Lielā Tēvijas kara un Sociālistiskās celtniecības. Šeit, pamazām apgūstot visu ēku, muzejs darbojas līdz šim.

1957. gada 8. janvārī pie muzeja tiek nodibināts lietišķās mākslas pulciņš ar 59 dalībniecēm, kuru vada Milda Skane. Darbu uzsāk arī tēlotājas mākslas pulciņš, kuru vada gleznotājs Pēteris Ruņģis.

1958. gada 1. augustā muzejā par direktoru sāk strādāt Laimonis Liepa, un nostrādā līdz 1971. gadam, kad kļūst par Rundāles pils muzeja direktoru. Muzejs iegūst Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja nosaukumu. 1972. gadā par direktoru sāk strādāt Māris Bērziņš.

Pagājušā gadsimta 70. gadu beigās tiek uzsākts darbs pie ekspozīcijas pārkārtošanas, tiek likvidēta muzeja dabas nodaļa. 1979. gadā par direktoru sāk strādāt Māris Skanis un vada muzeja darbu turpmākos desmit gadus. 1989. gadā izveidojas Bauskas pils muzejs, par tā direktoru kļūst Māris Skanis, bet novadpētniecības un mākslas muzejam atkal pārmaiņu laiks. Īsu laiku no 1989. gada līdz 1990. gadam muzeja direktore ir Aija Prēdāja.

No 1990. gada līdz 1995. gadam par direktori strādā Ilga Koļenko. Šis laiks ir raksturīgs ar to, ka muzejs savā rīcībā iegūst visu ēku kompleksu Kalna ielā 6 un Kalna ielā 6a, pagalma ēku atvēlot Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” darbnīcai un izstāžu zālei.

1995. gadā par muzeja direktori kļūst Baiba Šulce. Deviņdesmitie gadi ne tikai Bauskas muzeja, bet visu Latvijas muzeju dzīvē ir nopietns pārbaudījums. Muzeji pārorganizējas. Akcents tiek likts uz mazāk zināmām, pētāmām vai noklusētām vēstures lappusēm. Īpaša uzmanība tiek pievērsta novadā dzīvojošo minoritāšu izpētei - top izstādes par lietuviešiem, ebrejiem, vāciešiem. Turpinās novada vēstures izpētes darbs, rosīga mākslas izstāžu dzīve, piedāvājot apmeklētājiem Latvijas un pārrobežu mākslinieku darbus.

2015. gada 1. janvārī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja nosaukums  tiek mainīts uz nosaukumu Bauskas muzejs.

Muzeja ēka Kalna ielā 6 un Kalna ielā 6a

Ir zināms, ka īpašums Kalna ielā 6 un Kalna ielā 6a 1880. gados piederējis Johanam Lāmem (Johan Lahme) un viņa sievai Karolīnei Lāmei. Kopš 1887. gada ēkā uz šī gruntsgabala atradusies viesnīca. Te bijis arī veikals un, domājams, arī kāda ēdināšanas iestāde. Lāmes viesnīcā 1888. gadā notikušas Bauskas Labdarības biedrības sapulces. Kāds sludinājums 1888. gada presē liek domāt, ka viesnīcas telpās pulcējusies arī Bauskas Latviešu biedrība.

19. gadsimta beigās viesnīcu «St. Petersburg» un tai līdzās esošo gruntsgabalu ar visu apbūvi iegādājās alus rūpnieks Johans Teodors Lodings (1841–1910). Zināms, ka jau pašā 20. gadsimta sākumā ieplānota un veikta te esošās viesnīcas «St. Petersburg», kā arī citu šeit bijušo celtņu pārbūve. 1910. gadā pēc tēva Teodora Lodinga nāves viesnīcu un tās saimniecisko apbūvi mantoja Bruno Lodings.

Latvijas Brīvvalsts laikā Kalna ielas fasādes mājā (Kalna iela 6) atradās Bauskas patērētāju biedrības telpas, gatavu apģērbu un manufaktūras veikals un „Kurzemes viesnīca” ar restorānu, kuras īpašniece kopš 1931. gada bija Otīlija Millere.

Pagalma ēkā (Kalna iela 6a) šajā laikā atradusies D. Bērmana iebraucamā vieta “Pie Mārtiņa”. Līdz 1936. gadam “Kurzemes viesnīcas” iebraucamās sētas īpašnieks bija Mārtiņš Īzaks, vēlāk, Marija Īzaka. Trīsdesmito gadu sākumā telpas sētas mājā nomāja uzņēmums «L. Arenštams un Co», kas iepirka un tirgoja labību, bet no 1937. gada ar labības un sēklu tirdzniecību te nodarbojās Jānis Alberts Balcers. Viesnīcas sētā tolaik notika arī lopu tirdzniecība.

1939. gada nogalē no Latvijas, tai skaitā no Bauskas, uz hitleriskās Vācijas okupēto Polijas rietumu daļu repatriējās gandrīz visi pilsētas vācieši. Starp izbraucējiem bija Bauskas alus darītavas īpašnieks Lodings ar ģimeni, bet ēku pārņem valsts.

1940. gadā Latvijā pēc padomju varas pasludināšanas, valsts nosaukuma maiņas un Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā, Latvijas tautsaimniecība sāka strādāt pēc valsts plāna, un tika iedibināta centralizētā ekonomikas plānošanas sistēma. Pilsētās noritēja uzņēmumu un namīpašumu masveida nacionalizācija. Ēka Kalna ielā nonāk Bauskas pilsētas izpildkomitejas Namu pārvaldes Nr. 2 īpašumā.

Pēc Otrā pasaules kara, kad daudzas ēkas Bauskā bija sagrautas, tagadējā Bauskas muzeja ēkā līdz 1950. gadam atradās Kultūras nams un pilsētas bibliotēka, bet pēc 1950. gada – Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs.

Ēkas trešajā stāvā ar ieeju no pagalma līdz pat 1980-to gadu vidum atradās Bauskas viesnīca. Pēc viesnīcas pārcelšanās uz jaunuzcelto ēku, līdz 1990-to gadu vidum muzeja ēkas trešo stāvu izmantoja Bauskas Bērnu mūzikas skola, un tikai pēc šīs skolas pārcelšanās uz jaunām telpām arī trešais stāvs nonāca Bauskas muzeja rīcībā. Savukārt, pagalma ēku padomju laikā kā preču noliktavu izmantoja Bauskas rajona Patērētāju biedrība, bet garāžā tika turēts Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja autobuss.

Kopš 1990. gada visu ēku kompleksu apsaimnieko Bauskas muzejs. Pagalma ēkas pirmā stāva telpas tika izīrētas vairākiem uzņēmējiem. Dažādos laika posmos līdz 2007. gadam te atradās gan auto preču tirdzniecības veikals, gan lietišķās mākslas izstrādājumu veikals, gan elektropreču veikals, gan garšvielu veikals.
Pagalma ēkas otrā stāva telpas tika ierādītas Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” darbnīcai un izstāžu zālei.

Kopš 2007. gada visu ēku savām vajadzībām izmanto Bauskas muzejs.

2018. gadā Bauskas muzeja pagalma ēka piedzīvo jumta un fasādes atjaunošanu, par ko 2019. gadā muzejs iegūst apbalvojuma “Gada labākā būve Latvijā 2018” nominācijā restaurācija trešo vietu.

Nama renovējamo fasāžu arhitektoniski mākslinieciskā izpēte: mākslas zinātniece Ina Līne. Projekta autors: SIA “Komunālprojekts Jelgava” – Kārlis Brakanskis, Aija Ziemeļniece. Galvenais būvuzņēmējs: SIA “Kvintets M”. Būvuzraugs: SIA “Būves birojs” – Raimonds Bretšneiders