Viļa Plūdoņa muzeja vēsture

Ceraukstes pagasta Lejenieki ir dzejnieka Viļa Plūdoņa dzimtās mājas, kurās 19. gadsimta 70. gados saimniekoja viņa vecāki. Viņa brālis Kārlis Lejenieku saimniecību izpirka no cara valdības. Pēc Kārļa nāves 1904. gadā mājas tika pārdotas, un tām nomainījās vairāki īpašnieki, līdz 1912. gadā Vilis Plūdons tās atpirka.

Pēc Pirmā pasaules kara Vilis Plūdons aktīvi pievērsās savas saimniecības atjaunošanai, remontēja dzīvojamo māju un saimniecības ēkas. Par dzejnieka saimniecību rūpējās rentnieki, kuri apstrādāja zemi, kopa lopus un veica dažādus saimnieciskos darbus.

Dzejnieks 1938. gadā par saviem līdzekļiem izveidoja Plūdoņa kapsētu. Kapsētas vārtus pēc dzejnieka ieceres projektēja viņa znots arhitekts Ansis Bērziņš. Šeit, pēc došanās mūžībā 1940. gadā, atdusas Vilis Plūdons.

Dzejnieka ģimene Otrā pasaules kara beigās devās trimdā. Lejenieku mājās tika izmitināti padomju saimniecības strādnieki, kūtī ierīkota liellopu ferma. Kādu laika vienā no istabām esot bijis ierīkots arī veikals.

1959. gadā Bauskas rajona Ceraukstes ciema Lejeniekus ieskaitīja memoriālo māju sarakstā. Pateicoties vietējo kultūras darbinieku aktivitātei 20. gadsimta 60. gadu vidū, Plūdoņa mājas tika sakoptas kā viņa piemiņas vieta. Godinot dzejnieka piemiņu, 1964. gadā tika sarīkots vērienīgs dzejnieka 90 gadu jubilejas sarīkojums. Kopš tā laika Lejeniekos, neraugoties uz padomju režīmu, regulāri norisinājās kupli apmeklēti latviski kultūras sarīkojumi.
Viļa Plūdoņa muzejs dibināts 1968. gadā. Muzeja izveidi atbalstīja Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzeja direktors Laimonis Liepa un J. Raiņa Literatūras un mākslas muzeja darbinieks literatūrzinātnieks Romāns Pussars. Muzeja izveidotājs un tā pirmais vadītājs bija Bauskas skolotājs un Latvijas dabas un pieminekļu aizsardzības biedrības aktīvists Eduards Smilškalns. Viņa aizsākto ar entuziasmu turpināja nākamie muzeja vadītāji Bauskas literāts Rūdolfs Saulājs, Regīna Jaunzeme un Signe Samsone.

20. gadsimta 60. gadu beigās tika sakopta Lejenieku māju apkārtne un izveidota Dzejnieka taka gar Mēmeles krastu līdz Jautrajam strautam. 70 . gados muzeja apkārtni rotāja tēlnieka Mārtiņa Zaura veidotās norādes. Kopš muzeja izveides Lejenieku apkārtnes sakopšanas talkās regulāri piedalījās apkārtnes skolu jaunatne.

Muzeja pirmsākumos apmeklētājiem bija pieejama neliela ekspozīcija pirtiņā. Pamazām, kopš 20. gadsimta 70. gadiem tika atbrīvotas dzīvojamās mājas telpas un ekspozīcija tika paplašināta, līdz 80. gadu beigās ekspozīcija aizņēma visu dzīvojamās mājas pirmo stāvu. 20. gadsimta 80. gados tika izveidota sadzīves lauksaimniecības darbarīku un braucamrīku ekspozīcija kūtī, kuru iedēvēja par ratnīcu.

1998. gadā dzejnieka dēls Varimants Plūdons Lejenieku īpašumu uzdāvināja Ceraukstes pagastam.

2011. gadā Viļa Plūdoņa memoriālā māja muzejs “Lejenieki” ar Bauskas novada domes lēmumu pievienots Bauskas Novadpētniecības un mākslas muzejam. Kopš

2015. gada 1. janvāra tas darbojas kā Bauskas muzeja struktūrvienība “V. Plūdoņa muzejs.”

Lejenieku dzīvojamā māja ir valsts nozīmes kultūras vēstures piemineklis (aizsardzības Nr. 8, apstiprināts ar Kultūras ministrijas 1998. gada 29. oktobra rīkojumu Nr. 128).