Tautas lietišķās mākslas studijas “Bauska” vēsture

Tautas lietišķās mākslas studija “Bauska”, kā pulciņš, dibināta 1957.gada janvārī.

Rajona laikrakstā “Bauskas Darbs” par individuāliem rokdarbniekiem stāsta jau 1947.gada 9.janvārī, aicinot apriņķa gleznotājus, kokgriezējus, keramiķus, metāla apstrādātājus, rokdarbu darinātājas, adītājas, audējas utt. gatavoties mākslas pašdarbnieku skatei, kas pagastos notika no 20. līdz 25. martam, apriņķī no 11. līdz13. maijam un republikā no 25. līdz 30.jūnijam.

No laika gala lielākās rokdarbnieces bijušas lauku sievietes, arī pinēji un koka “dreijātāji” dzīvojuši galvenokārt laukos. Tāpēc arī nav brīnums, ka pirmie lietišķās mākslas pulciņi dibinājās tieši laukos. 1947. gadā jau bija runa par tēlotājas un lietišķās mākslas pulciņiem Brunavā, Bruknā, Codē un citur. Bauskā pirmais rokdarbnieču pulciņš dibināts 1953. gadā.

Bauskas novada pētniecības muzeja direktore Olga Kuršinska, būdama sava darba entuziaste un savas pilsētas patriote, apzinājusi Bauskas čaklākās rokdarbnieces, savākusi no viņām interesantākos darinājumus un ar pašu rokdarbu strādātāju palīdzību iekārtojusi izstādi. Izstādes dalībnieču vidū bijusi arī rokdarbniece Milda Skane, kura savas aroda zināšanas ieguvusi Kaucmindes mājturības skolā, un kura uzņēmusies Bauskas pulciņa vadīšanu. 1957. gada 2. janvārī notika pirmā rokdarbnieču kopīgā sanākšana.

Milda Skane lietišķās mākslas pulciņu, vēlāk, lietišķās mākslas studiju vadīja 22 gadus. 1960. gadā Mildai Skanei piešķirts Tautas daiļamata meistares Goda nosaukums. Mildas Skanes vadībā Studija kļuva par lietišķās mākslas metodisko centru rajonā, nepārvērtējamu sadzīves kultūras un estētiskās gaumes veidotāju.

Tāpat kā toreiz, tā arī tagad tieši ar Bauskas muzeju saistās lietišķās mākslas attīstība un organizēta darbība Bauskā. Muzeja telpas bija pašauras, daudzas sievietes strādāja mājās, uz pulciņu atnākot konsultēties. Mildas Skanes vadībā pulciņa dalībnieces mācījās darināt izšuvumus, adījumus un citus rokdarbus, darbu izstādes tika rīkotas katru gadu. Dalībnieces piedalījās arī republikāniskajās un vissavienības izstādēs. Regulāri gan pulciņa vadītāja, gan dalībnieces papildināja savas zināšanas kursos un semināros. Kā nopietnu mērķi uzstādīja apgūt mākslas aušanu, darbu, kas līdz šim Bauskā nav izplatīts. Tika aicināti republikā pazīstami tautas mākslas meistari uz konsultācijām. Ar 1959. gadu aizsākās ilggadēja draudzība un sadarbība ar Ernu Rubeni un Ilgu Madri. Tautas daiļamata meistare, Latvijas PSR Nopelniem bagātā skolotāja, māksliniece Erna Rubene pulciņa darbā bijusi gan bargs kritiķis, gan labs padomdevējs.

1958. gadā reģistrētas 46 pastāvīgās pulciņa dalībnieces, no kurām gadskārtējā lietišķās mākslas darbu skatē piedalās 38 meistares ar 329 darbiem. 1961. gadā lietišķās mākslas darbu skatē piedalās 39 meistares ar 257 darbiem. 1964. gadā pulciņa dalībnieču skaits ap 50 no tām 25 – Tautas daiļamata meistares. 1965. gadā pulciņā strādā divas pašdarbnieku grupas, vienā 25 Tautas daiļamata meistares, otrā ap 30 iesācējām. 1977. gadā rajonā jau 68 Tautas daiļamata meistari.

1967.gadā pulciņš pārcēlās uz jaunām telpām – Rūpniecības ielā. Šajā gadā pulciņš ieguva Tautas lietišķās mākslas studijas nosaukumu. Studijā audējām un rokdarbniecēm pievienojās pinēji, kas arī ieguva Tautas daiļamata meistaru goda nosaukumu. Baušķenieku darbi guva ievērību un atzinību dažādās skatēs, konkursos, izstādēs – tika saņemti apbalvojumi un iespējas izstādīt savus darbus prestižās izstādēs. Studijas dalībnieki savas prasmes apliecināja izstādēs, veidojot ansambļus un interjerus, vienmēr saņemot atzinību un augstu sava darba novērtējumu. Auga Studijas dalībnieku skaits.

1972. gada rudenī Studija saņēma namiņu Parka ielā 8, kas ilgus gadus bija studijas mājvieta. Tā bija iemīļota vieta, kur bieži tika uzņemti gan pašmāju, gan ārzemju viesi. 1973. gada 4. janvāra laikrakstā „Komunisma Ceļš” lasāms E. Melngaiļa Tautas mākslas nama lietišķās un tēlotājas mākslas sekcijas vadītāja A. Kalniņa teiktais namiņa atklāšanas dienā: „Šis ir ne tikai Bauskas rajona, bet republikas mēroga notikums”. Turpat lasāms: „Studijas jaunajā mītnē telpu iekārtošanai jau noausti aizkari, paklāji un visās sešās stellēs atkal uzmesti audekli”. Saņemot māju bijis noteikums „Līdzekļi – mūsu, darbaspēks - jūsu”.

Studija kļuvusi par lietišķās mākslas metodisko centru rajonā, nepārvērtējamu sadzīves kultūras un estētiskās gaumes veidotāju. Tiek atzīts Studijas izstāžu augstais mākslinieciskais līmenis.

1979.gadā par studijas vadītāju kļuva Solveiga Ikerte. Turpinājās aktīvs izstāžu darbs ar dažādiem jauninājumiem gan pieaicinot profesionālus māksliniekus, gan papildinot zināšanas pie pazīstamiem speciālistiem. Studija regulāri piedalījās Latvijas Brīvdabas muzeja rīkotajos gadatirgos. Daudzi dalībnieču darbi aizceļoja uz tālām zemēm-Ungāriju, Maskavu, Šrilanku, Moldāviju un citur.

1980. gadā Studijas dalībnieces tirgum Brīvdabas muzejā bija sarūpējušas 255 darbus, mājās pārvesti vien 12.

Par studijas darbu un sasniegumiem tika rakstīts avīzēs un žurnālos, tika veidoti televīzijas raidījumi gan Latvijas gan vissavienības centrālajai televīzijai. 80-to gadu otrajā pusē atzinību un apbrīnu ieguva ārstes, Tautas daiļamata meistares, Aijas Ozolas austās Zemgales jostas. Studijas dalībnieču darbi kļuvuši krāsaināki pateicoties Laumai Lancmanei, kura vadīja krāsu mācības nodarbības.

1983.gada rudenī par studijas vadītāju kļuva Tautas daiļamata meistare Dzintra Zemīte. Un atkal turpinājās rosīgs izstāžu darbs, organizētas tikšanās ar citu studiju dalībniecēm, saņemtas atzinības un pateicības par veikumu tautas lietišķajā mākslā.

Gadu no gada Bauskas audējas rūpējušās par Dziesmu svētku dalībnieku tērpiem - tapuši tautas tērpi gan dziedātājiem, gan dejotājiem.

90-to gadu sākums iezīmējās ar pārcelšanos uz jaunu mājvietu - Kalna ielu 6a. Tika remontētas un iekārtotas telpas, pirmo reizi Studijai bija pašai sava izstāžu zāle. Katru otro gadu tika rādīts studijas dalībnieču veikums tematiskajās izstādēs - “Ceļā”, “Gulta”, “Veram vaļā pūra lādi” un citās. Darbi tika izstādīti arī republikāniskajās izstādēs un citās Latvijas pilsētās. Samazinājās dalībnieku skaits, brīžiem likās, ka studija beigs pastāvēt, tomēr kodols saglabājās un darbs turpinājās.

Par studijas vadītāju no 2004. līdz 2006. gadam kļuva Tautas daiļamata meistare Vija Šalka, no 2006. gada līdz 2009. gadam kā vadītāja atgriezās Dzintra Mētele /Zemīte/, no 2009. gada rudens līdz 2016. gada beigām studiju vadīja Sandra Ķisele, bet no 2017. gada līdz 2021. gadam Sanita Behmane-Baibakova.