18. gadsimtā Bauskas tuvumā sāka dzīvot pirmie ebreju tautības ļaudis, bet jau 19. gadsimta otrajā pusē apmēram divas trešdaļas no baušķeniekiem bija ebreji – tirgotāji un veikalnieki, prasmīgi amatnieki, zinoši ārsti, veiksmīgi uzņēmēji, pilsētas domnieki un citi vietējās inteliģences pārstāvji.

Arī pēc Pirmā pasaules kara neatkarīgajā Latvijā 20. gadsimta 20. un 30. gados Bauskā līdzās latviešiem un vāciešiem ebreji bija nozīmīga pilsētas iedzīvotāju kopiena.

Mūsdienās par to visu  vairs tikpat kā nekas neliecina, tāpēc muzeja ekspozīcija “Ebreji Bauskā” ir dokumentāls stāsts par pilsētas ebreju kopienas vēsturi no tās pirmsākumiem līdz traģiskajai bojāejai nacistu okupācijas laikā 1941. gada vasarā. Fotogrāfijās redzama savulaik izpostītā ebreju kapsēta Biržu ielā un Otrā pasaules karā sagrautās sinagogas iekšskati. Tā stāsta par daudziem ievērojamiem baušķeniekiem – par ebreju rabīnu garīgo autoritāti un reliģisko domātāju Abrahamu Ichaku Kuku, kurš 20. gadsimta sākumā lūgšanas vadīja Bauskas sinagogā, par vietējās preses izdošanas aizsācēju un pirmā laikraksta “Bauskas Sludinājumi” izdevēju Nahmanu Jankeloviču un viņa ģimeni, par veiksmīgo apģērbu tirgotāju Feitelsonu dzimtu, par inteliģento Nisseloviču dzimtu un par daudziem citiem vairāk vai mazāk pazīstamiem pilsētniekiem, kuru pēcteči mūsdienās dzīvo daudzviet pasaulē un atceras savu senču pilsētu trīs upju krastos.

Ekspozīcijā foto materiālu papildina 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma turīga Bauskas ebreja dzīvokļa istabas interjers. Tajā skatāmi ar ebreju dzīvi un sadzīvi saistīti priekšmeti – mēbeles, trauki, ebreju grāmatas un reliģiskā kulta priekšmeti, ko ebreji izmanto lūgšanu laikā.